Trace Id is missing
Pāriet uz galveno saturu
Microsoft drošība

Kas ir kiberdrošība?

Uzziniet par kiberdrošību un to, kā aizsargāt savus lietotājus, datus un programmas pret šodienas arvien pieaugošajiem kiberdrošības apdraudējumiem.

Kiberdrošības pārskats

Kiberdrošība ir procesu, labākās prakses un tehnoloģiju risinājumu kopa, kas palīdz jums aizsargāt kritiskās sistēmas, datus un tīklu pret digitālajiem uzbrukumiem.

Galvenie secinājumi

  • Kiberdrošība ir kritisko sistēmu, datu un tīklu aizsardzības pret digitālajiem uzbrukumiem prakse.
  • Datiem kļūstot aizvien izplatītākiem un arvien lielākam cilvēku skaitam strādājot un veidojot savienojumu no jebkuras vietas, ļaunprātīgie aktori ir izstrādājuši sarežģītas metodes, lai iegūtu piekļuvi resursiem un datiem.
  • Efektīva kiberdrošības programma ietver cilvēkus, procesus un tehnoloģiju risinājumus, lai mazinātu uzņēmējdarbības traucējumu, datu zādzības, finanšu zaudējumu un reputācijas bojājumu risku, ko izraisa uzbrukums.
  • Kiberdrošība ir būtiski svarīga, lai aizsargātu pret nesankcionētu piekļuvi, datu pārkāpumiem un citiem kiberapdraudējumiem.

Kas ir kiberdrošība?

Datiem kļūstot aizvien izplatītākiem un arvien lielākam cilvēku skaitam strādājot un veidojot savienojumu no jebkuras vietas, ļaunprātīgie aktori ir reaģējuši, attīstot daudzveidīgas kompetences un prasmes. Katru gadu kiberuzbrukumu skaits palielinās, un pretinieki turpina attīstīt savu taktiku, metodes un procedūras (tactics, techniques, and procedures — TTP) un paplašināt savas operācijas.

Šī pastāvīgi mainīgā apdraudējumu ainava organizācijām rada nepieciešamību veidot dinamisku, pastāvīgu kiberdrošības programmu, lai saglabātu elastīgumu un pielāgotos jaunajiem riskiem. Efektīva kiberdrošības programma ietver cilvēkus, procesus un tehnoloģiju risinājumus, lai mazinātu uzņēmējdarbības traucējumu, datu zādzības, finanšu zaudējumu un reputācijas bojājumu risku, ko izraisa uzbrukums.

Kiberdrošības apdraudējuma veidi

Ļaunprātīgie aktori nepārtraukti attīsta savas TTP, lai ar daudzveidīgiem uzbrukuma paņēmieniem izvairītos no atklāšanas un izmantotu ievainojamības, tostarp izmantojot šos:

Ļaunprogrammatūra, piemēram, vīrusi, tārpi, izspiedējprogrammatūra, spiegprogrammatūra

Ļaunprogrammatūra ir apkopots ļaunprogrammatūras, tostarp tārpu, izspiedējprogrammatūras, spiegprogrammatūras un vīrusu, termins. Ļaunprogrammatūra ir veidota, lai izraisītu kaitējumu datoriem vai tīkliem, mainot vai dzēšot failus, izvelkot sensitīvus datus, piemēram, paroles un kontu numurus, vai nosūtot ļaunprātīgus e-pasta ziņojumus vai trafiku. Ļaunprogrammatūru var instalēt uzbrucējs, kurš iegūst piekļuvi tīklam, bet bieži vien lietotāji neviļus izvieto ļaunprogrammatūru savās ierīcēs vai uzņēmuma tīklā pēc noklikšķināšanas uz ļaunprātīgas saites vai inficēta pielikuma lejupielādes.

Ļaunprogrammatūra bieži tiek izmantota, lai iekļūtu tīklā, izveidojot lūku, kas sistēmā kiberuzbrukumus ļauj pārvietot laterāli. To var arī izmantot, lai zagtu datus vai šifrētu failus izspiedējprogrammatūras uzbrukumos.

Pikšķerēšanas un sociālās inženierijas uzbrukumi

Sociālajā inženierijā uzbrucēji izmanto cilvēku uzticēšanos, lai ar viltu izvilinātu konta informāciju vai pārliecinātu lejupielādēt ļaunprogrammatūru. Šajos uzbrukumos sliktie aktori maskējas kā zināms zīmols, kolēģis vai draugs un izmanto psiholoģiskos paņēmienus, piemēram, steidzamības sajūtas radīšanu, lai pārliecinātu cilvēkus darīt to, ko šie uzbrucēji vēlas.

Pikšķerēšana ir sociālās inženierijas veids, kas izmanto e-pasta ziņojumus, īsziņas vai balss pasta ziņojumus, kas šķietami nāk no uzticama avota un lūdz lietotājiem noklikšķināt uz saites, kas pieprasa pieteikšanos, tā ļaujot uzbrucējam zagt lietotāju akreditācijas datus. Dažās pikšķerēšanas kampaņās ziņojumi tiek nosūtīti lielam cilvēku skaitam, cerot, ka kāds noklikšķinās. Citas kampaņas, kas tiek sauktas par mērķētu pikšķerēšanu, ir mērķētākas un fokusējas uz vienu personu. Piemēram, pretinieks var izlikties par darba meklētāju, lai apmānītu darbinieku atlases speciālistu, liekot lejupielādēt inficētu CV. Pēdējā laikā pikšķerēšanas krāpniecībā tiek izmantots mākslīgais intelekts, lai krāpniecību padarītu personalizētāku un efektīvāku, kas apgrūtina tās noteikšanu.

Izspiedējprogrammatūra

Izspiedējprogrammatūra, kas tiek dēvēta arī par kiberizspiešanu, ir ļaunprogrammatūras veids, kas šifrē upura datus un piekļuves atjaunošanai pieprasa veikt maksājumu (bieži vien kriptovalūtā). Kiberizspiešanai var būt postošas finanšu un reputācijas sekas uzņēmumiem un personām.

Pastāv divi galvenie izspiedējprogrammatūras uzbrukumu veidi: preces izspiedējprogrammatūra un cilvēka darbināta izspiedējprogrammatūra. Preces uzbrukumi parasti ir automatizēti un neizvēlīgi, kas, izmantojot lielapjoma izplatīšanas ļaunprogrammatūru, mērķē uz plašu upuru diapazonu. Savukārt, cilvēka darbinātai izspiedējprogrammatūrai ir mērķtiecīgāka pieeja, kur uzbrucēji manuāli iefiltrējas un pārvietojas tīklos, bieži vien nedēļām ilgi atrodoties sistēmās, lai maksimizētu uzbrukuma ietekmi un iespējamo izmaksu."

Identitātes apdraudējumi

Identitātes apdraudējumi ietver ļaunprātīgus mēģinājumus nozagt vai ļaunprātīgi izmantot personu vai organizāciju identitātes, kas uzbrucējam ļauj piekļūt sensitīvai informācijai vai laterāli pārvietoties tīklā. Pārlases uzbrukumi ir mēģinājumi uzminēt paroles, izmēģinot daudzas kombinācijas. Akreditācijas datu zādzība notiek, kad uzbrucēji nozog pieteikšanās informāciju (bieži vien izmantojot pikšķerēšanu), kas viņiem ļauj pieteikties kā sankcionētam lietotājam un piekļūt kontiem un sensitīvai informācijai.

Biznesa e-pasta apdraudējums

Biznesa e-pasta apdraudējums ir tāda pikšķerēšanas uzbrukuma veids, kur uzbrucējs apdraud likumīga uzņēmuma vai uzticama partnera e-pastu un nosūta pikšķerēšanas e-pasta ziņojumus, uzdodoties par augsta līmeņa vadītāju, mēģinot ar viltu darbiniekiem likt pārskaitīt tam naudu vai pārsūtīt sensitīvus datus.

Pakalpojumatteices (Denial-of-Service — DoS) un izkliedētās pakalpojumatteices (Distributed Denial-of-Service — DDoS) uzbrukums

DoS uzbrukums mēģina pārņemt sistēmu vai tīklu, padarot to nepieejamu lietotājiem. DDoS uzbrukumi izmanto daudzas ierīces, lai pārpludinātu mērķi ar trafiku un izraisītu pakalpojuma sniegšanas pārtraukumus vai pat pilnīgu izslēgšanu.

Uzlaboti pastāvīgie apdraudējumi (advance persistent threat — APT)

APT iesaista uzbrucējus, kas iegūst nesankcionētu piekļuvi tīklam un ilgāku laiku paliek neatklāti. ATP tiek dēvēti arī par vairāku posmu uzbrukumiem, un tos bieži veic valsts līmeņa aktori vai izveidotas draudu izpildītāju grupas. To mērķis ir laika gaitā nozagt datus vai sabotēt sistēmu, bieži vien mērķējot uz valsts iestādēm vai lielām korporācijām. Lai iegūtu piekļuvi, ATP izmanto vairākus citus uzbrukumu veidus, tostarp pikšķerēšanu, ļaunprogrammatūru, identitātes uzbrukumus. Cilvēka darbināta izspiedējprogrammatūra ir bieži sastopams APT veids.

Iekšējie draudi

Iekšējo apdraudējumu avots ir organizācijā iekļautas personas, kas nejauši vai ļaunprātīgi apdraud drošību. Šos apdraudējumus var izraisīt neapmierinātas personas vai tādas personas, kurām ir piekļuve sensitīvai informācijai. Tie var būt darbinieki, kuri lejupielādē datus, lai tos nodotu konkurentam, vai kuri apdraudētā kanālā nejauši nosūta sensitīvus datus bez šifrēšanas.

Pret ko mēs aizsargājam?

Uzbrucēju motivācijas un profilu izprašana ir būtiski svarīga, lai izstrādātu efektīvu kiberdrošības aizsardzību. Daži no galvenajiem pretiniekiem mūsdienu apdraudējumu ainavā ir:

Valsts sponsorēti aktori
Valsts sponsorēti aktori ir grupa vai persona, ko atbalsta kāda valdība, lai veiktu kiberuzbrukumus citām valstīm, organizācijām vai personām. Valsts sponsorētajiem kiberuzbrucējiem bieži vien ir pieejami plaši resursi un izsmalcināti rīki. Viņu motivācija var būt no spiegošanas līdz infrastruktūras destabilizēšanai, un uzbrukumi bieži tiek mērķēti uz valsts iestādēm, kritisku infrastruktūru un korporācijām. Valsts sponsorētie aktori parasti ir ar resursiem labi aprīkots un efektīvs uzbrucēju veids. Viņi dažkārt pārdod savus rīkus mazākām grupām.

Izspiedējprogrammatūras grupas
Šīs organizētās noziedzīgās grupas izvieto izspiedējprogrammatūru, lai izspiestu no uzņēmumiem finanšu labumus. Tās parasti ir vada sarežģītus, daudzpakāpju cilvēku veiktus uzbrukumus, kur zog datus un izjauc uzņēmējdarbību, pieprasot lielu izpirkšanas maksu apmaiņā pret atšifrēšanas atslēgām.

Kiberalgotņi/privātā sektora uzbrūkošie aktori
Kiberalgotņi ir nolīgšanai pieejami urķi, kas savus pakalpojumus piedāvā valdībām, korporācijām vai noziedzīgām organizācijām. Tie veic spiegšanu, sabotēšanu vai citas ļaunprātīgas darbības savu klientu vārdā.

Kiberdrošības struktūras un standarti

Organizācijas paļaujas uz labi izveidotām struktūrām un standartiem, lai vadītu savus kiberdrošības centienus. Dažas no visplašāk izmantotajām struktūrām ietver:
 
  • NIST kiberdrošības struktūra: to ir izstrādājis Nacionālais standartu un tehnoloģijas institūts (National Institute of Standards and Technology — NIST), un šī struktūra nodrošina vadlīnijas kiberdrošības riska pārvaldībai un mazināšanai.
  • ISO/IEC 27001: globāls informācijas drošības pārvaldības standarts, kas ieskicē sistemātisku pieeju sensitīvu datu drošināšanai.
  • CIS vadīklas: centra Center for Internet Security kritiskās drošības kontroles piedāvā paraugprakses kopu aizsardzībai pret kiberapdraudējumiem.
Atbilstības un normatīvo prasību svarīgums:
Reglamentējošās iestādes nosaka obligātus noteiktus drošības pasākumus organizācijām, kas apstrādā sensitīvus datus. Atbilstības neesamība var izraisīt juridiskas sekas un soda naudas. Labi izveidoti struktūru izmantošana palīdz organizācijām aizsargāt klientu datus un izvairīties no reglamentējošiem sodiem.

Organizācijai atbilstošas struktūras izvēlēšanās:
Pareizās kiberdrošības struktūras izvēle ir atkarīga no organizācijas lieluma, nozares un normatīvās vides. Organizācijām ir jāapsver sava riska tolerance, atbilstības prasības un drošības vajadzības un jāizvēlas struktūra, kas atbilst tās mērķiem.

Kiberdrošības rīki un tehnoloģijas

Lai aizsargātos pret moderniem kiberapdraudējumiem, organizācijām ir nepieciešama daudzslāņainas aizsardzības stratēģija, kas izmanto dažādus rīkus un tehnoloģijas, tostarp šādus:

Galapunktu aizsardzība un pretvīrusu programmatūra
Galapunktu aizsardzības programmatūra aizsargā atsevišķas ierīces (klēpjdatorus, viedtālruņus u.c.) pret ļaunprogrammatūru, izspiedējprogrammatūru un citiem apdraudējumiem. Pretvīrusu programmatūra ierīcēs meklē un noņem ļaunprogrammatūru.

Identitāšu un piekļuves pārvaldības (Identity and Access Management — IAM) risinājumi
IAM risinājumi palīdz organizācijām kontrolēt to, kam ir piekļuve kritiskai informācijai un sistēmām, nodrošinot, ka tikai pilnvarotas personas var piekļūt sensitīviem resursiem.

Ugunsmūri un ielaušanās noteikšanas un novēršanas sistēmas (Intrusion Detection and Prevention Systems — IDPS)
Ugunsmūri darbojas kā pirmā aizsardzības līnija, kas pārrauga un kontrolē ienākošo un izejošo tīkla trafiku. IDPS sistēmas nosaka un novērš ielaušanos, analizējot tīkla trafiku, lai noteiktu ļaunprātīgas darbības pazīmes.

Mākoņa drošība
Mākoņa drošība ietver tehnoloģijas, procedūras, politikas un vadīklas, kas palīdz aizsargāt jūsu mākonī izvietotās sistēmas un datus.

Sadarbības drošība
Sadarbības drošība ir rīku un prakses struktūra, kas ir izstrādāta, lai aizsargātu informācijas apmaiņu un darbplūsmas digitālās darbvietās, piemēram, ziņojumapmaiņas programmās, koplietojamos dokumentos un videokonferenču platformās. Tās mērķis ir aizsargāt pret nesankcionētu piekļuvi, datu noplūdi un kiberapdraudējumiem, vienlaikus nodrošinot nevainojamu komandas dalībnieku sadarbību. Efektīva sadarbības drošība nodrošina, ka darbinieki var droši sadarboties no jebkuras vietas, uzturot atbilstību un aizsargājot sensitīvu informāciju.

Šifrēšanas un datu aizsardzības rīki
Šifrēšana ir datu kodēšanas process, lai nepieļautu nesankcionētu piekļuvi. Stipra šifrēšana ir būtiski svarīga sensitīvu datu aizsardzībai gan tranzītā, gan tad, kad tie nav aktīvi.

Drošības informācijas un notikumu pārvaldības (Security Information and Event Management — SIEM) sistēmas
SIEM sistēmas apkopo un analizē drošības datus no visas organizācijas IT infrastruktūras, nodrošinot reāllaika ieskatus par potenciālajiem apdraudējumiem un palīdzot reaģēt uz incidentiem.

Paplašinātā atklāšana un reaģēšana (Extended Detection and Response — XDR)
Paplašinātā atklāšana un reaģēšana, kas bieži vien tiek saīsināta kā XDR, ir vienota drošības incidentu platforma, kas izmanto AI un automatizāciju. Tā nodrošina organizācijām vienotu, efektīvu veidu, kā aizsargāties pret uzlabotiem kiberuzbrukumiem un reaģēt uz tiem.

Vienotas drošības operāciju platformas
Vienotās drošības operāciju platformas nodrošina visus rīkus, kas drošības operāciju centram ir nepieciešami, lai aizsargātu savu organizāciju. Drošības operāciju platformā ir jābūt iekļautam vismaz paplašinātās atklāšanas un reaģēšanas (Extended Detection and Response — XDR), drošības informācijas un notikumu pārvaldības (Security Information and Event Management — SIEM), automatizētās reaģēšanas drošības orķestrācijas (Security Orchestration and Automated Response — SOAR) un kādam drošības stāvokļa risinājumam. Lai gan tas ir jauns līdzeklis, ģeneratīvais mākslīgais intelekts arī kļūst par arvien svarīgāku platformas komponentu.

Kiberdrošības stratēģijas un politikas

Efektīva kiberdrošība nav tikai tehnoloģijas; tai ir nepieciešama visaptveroša pieeja, kas ietver šādu paraugpraksi:

Nulles uzticamības politikas ieviešana
Nulles uzticamības pieeja pieņem, ka pēc noklusējuma nevienam tīkla iekšpusē vai ārpusē nav jāuzticas. Tas nozīmē nepārtrauktu lietotāju un ierīču identitātes verifikāciju, pirms piešķirt piekļuvi sensitīviem datiem.

Visas organizācijas atbilstības nulles uzticamība politikai nodrošināšana
Ir svarīgi, lai visi darbinieki no vadības līdz pat zemākajam līmenim izprastu un ievērotu organizācijas nulles uzticamības politiku. Šī ievērošana samazina nejaušu pārkāpumu vai ļaunprātīgas iekšējā lietotāja darbības risku.

Jaudīgas drošības politikas ieviešana
Labi definēta drošības politika nodrošina skaidras vadlīnijas tam, kā aizsargāt informācijas līdzekļus. Tas ietver pieņemamas lietošanas politikas, atbildes uz incidentu plānus un protokolus sensitīvu datu pārvaldībai.

Drošības higiēna, labojumu pārvaldība un programmatūras atjauninājumi
Programmatūras un sistēmu regulāra atjaunināšana ir kritiski svarīga tādu ievainojamību pielabošanai, ko varētu izmantot uzbrucēji. Drošības higiēna, piemēram, stipru paroļu prakse un regulāra datu dublēšana, vēl vairāk uzlabo aizsardzību.

Regulāras drošības apmācības un kiberdrošības izpratnes programmas
Darbinieki bieži vien ir pirmā aizsardzības pret kiberuzbrukumiem līnija. Regulāra apmācība palīdz viņiem atpazīt pikšķerēšanas mēģinājumus, sociālās inženierijas taktikas un citus iespējamos apdraudējumus.

Regulāru drošības auditu un novērtējumu veikšana
Periodiski drošības auditi palīdz identificēt vājās vietas organizācijas aizsardzībā. Veicot regulārus novērtējumus, tiek nodrošināts, ka drošības infrastruktūra ir atjaunināta un efektīva pret apdraudējumiem, kas attīstās.

Atbildes uz incidentu plānošana un pārvaldība
Atbildes uz incidentu plāns sagatavo organizāciju ātrai un efektīvai reaģēšanai uz kiberuzbrukumu. Tas minimizē kaitējumu, nodrošina darbību nepārtrauktību un palīdz pēc iespējas ātrāk atjaunot normālu darbību.

Gadījumu izpēte un reālās pasaules piemēri

Nav nekādu šaubu, ka kibernoziegumu skaits pieaug. Nesenie Microsoft Entra dati uzrāda, ka paroļu uzbrukumu mēģinājumu skaits palielinājās līdz vidēji 4000 gadījumu sekundē. 2023. gadā cilvēku vadītu izspiedējprogrammatūras uzbrukumu skaits palielinājās par 195%.

Lai novērstu šos un citus drošības uzbrukumus, bieži vien ir nepieciešama efektīva drošības higiēna. Regulāri programmatūras atjaunināšana, pielabošana un paroļu pārvaldība ir būtiski svarīga ievainojamības samazināšanai. Pamata prakse, piemēram, drošu konfigurāciju izmantošana un atjauninātas pretvīrusu programmatūras lietošana ievērojami samazina sekmīgu uzbrukumu risku.

Paplašinātās atklāšanas un reaģēšanas (XDR) ieviešana ievērojami samazina risku. Drošības stratēģijas, piemēram, minimālo privilēģiju piekļuve un daudzfaktoru autentifikācija, var mazināt daudzus uzbrukuma vektorus.

Kiberdrošības risinājumi

Apdraudējumu ainavai turpinot attīstīties, kiberdrošības risinājumi tiek pilnveidoti, lai palīdzētu organizācijām būt aizsargātām. Izmantojot jaunāko mākslīgo intelektu kiberdrošībai, korporācijas Microsoft mākslīgā intelekta vienotā drošības operāciju platforma piedāvā integrētu pieeju draudu novēršanai, atklāšanai un reaģēšanai. Šī pieeja ļauj uzņēmumiem proaktīvi aizsargāt savu digitālo vidi, uzturot darbības nepārtrauktību un saglabājot elastīgumu pret sarežģītiem kiberapdraudējumiem.

Bieži uzdotie jautājumi

  • Kiberdrošība ir procesu, labākās prakses un tehnoloģiju risinājumu kopa, kas jūsu kritiskās sistēmas, datus un tīklu palīdz aizsargāt pret apdraudējumiem.
  • Kiberdrošība palīdz aizsargāt kritiskas sistēmas, datus un tīklus pret digitālajiem uzbrukumiem. Tā ietver procesus, paraugpraksi un tehnoloģiju risinājumus, lai aizsargātu pret nesankcionētu piekļuvi, datu pārkāpumiem un citiem kiberapdraudējumiem.
  • Veidojot savu programmu, saņemiet norādes no kiberdrošības struktūrām, piemēram, Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (International Organization for Standardization — SOC) 2700 vai Nacionālā standartu un tehnoloģijas institūta (National Institute of Standards and Technology — NIST). Daudzas organizācijas, tostarp Microsoft, izmanto nulles uzticamības stratēģiju, lai palīdzētu aizsargāt attālo un hibrīdo darbaspēku, kam ir nepieciešama droša piekļuve uzņēmuma resursiem no jebkuras vietas.
  • Kiberdrošības pārvaldība ir rīku, procesu un cilvēku kombinācija. Vispirms identificējiet savus līdzekļus un riskus, pēc tam izveidojiet procesus kiberdrošības apdraudējumu novēršanai vai mazināšanai. Izstrādājiet plānu, kas palīdz komandām reaģēt, ja notiek pārkāpums. Izmantojiet kādu risinājumu, piemēram, Microsoft Secure Score, lai pārraudzītu savus mērķus un novērtētu savu drošības stāvokli.
  • Kiberdrošība nodrošina pamatu produktivitātei un inovācijām. Pareizie risinājumi atbalsta veidu, kā cilvēki strādā šodien, ļaujot viņiem ērti piekļūt resursiem un savstarpēji sazināties neatkarīgi no atrašanās vietas, turklāt nepalielinot uzbrukuma risku.
  • Kiberdrošība ir procesu, labākās prakses un tehnoloģiju risinājumu kopa, kas jūsu kritiskās sistēmas un datus palīdz aizsargāt pret nepilnvarotu piekļuvi. Efektīva programma mazina uzbrukuma izraisītu uzņēmējdarbības traucējumu risku.

Sekot Microsoft drošībai